KĀ MŪS ATRAST
KONTAKTI
LAIVU MARŠRUTI ĶEKAVAS NOVADĀ
Neskatoties uz pietiekoši urbanizēto vidi novadā un Rīgas tuvumu, varētu likties, ka aktīvai atpūtai uz ūdens Ķekavas novadā nav daudz iespēju vai arī upes un ūdenstilpnes ir piesātinātas ar cilvēku privātīpašnieciskuma tieksmju un viņu radīto pēdu (lasi – atkritumu) klātbūtni.
Tomēr veidojot šos maršruta aprakstus, pārliecinājāmies, ka “velns nav tik melns kā viņu mālē”.
Apsekotajās upēs, ūdenstilpnēs ir plašas iespējas gan dabas novērojumiem, gan senas un ne tik senas vēstures liecību iepazīšanai, gan piedzīvojuma garšas izbaudīšanai!
Aicinu iepazīties ar laivošanas maršrutiem Ķekavas novadā un kādā no brīvdienām pamēģināt kādu no tiem realizēt dzīvē!
1. Nāves sala - Rīgas HES
2. Rīgas HES - Vadlauči
3. Daugava - Misas kanāls
1. Nāves sala – Rīgas HES
Maršruta karte PDF
Maršruta karte JPG
Maršruta koordinātes GPX formātā
Daugava ir ievērojamākā upe Ķekavas novadā, kas ir atvērta ūdenstūrismam gandrīz visos gadalaikos (izņemot ziemu, kad tās virsmu pārklāj bieza ledus kārta), ja vien ir drosme, atbilstošs ekipējums un vēlme ļauties mazākam vai lielākam piedzīvojumam :)
Kopējais maršruta garums ir ~10,5 km, maršruts pieveicams ~ 3 stundās braucot ļoti mierīgā ātrumā un pa ceļam piestājot interesantākajos pieturas punktos.
Piebraukšana: Visvienkāršākais laivošanu ir sākt Daugmalē sekojot norādei “Pirmā pasaules kara piemiņas vieta Nāves sala”. Ceļš pieved līdz pat Daugavai.
Pieturas punkti:*
1.pieturas punkts – Nāves sala ( 56°50'6.00"N, 24°26'15.14"E)
Nāves sala — agrāk pussala, tagad sala Daugavas kriesajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, kas atrodas Ķekavas novada Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km². Pirmā Pasaules kara laikā Krievijas karaspēkam atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās pussalas attekā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, diviem bataljoniem piemērotu placdarmu. 1916. gada 14. aprīlī 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt šo nelielo placdarmu Nocietinājumi tika intensīvi apšaudīti dienu un nakti. Aizstāvju vienības mainījās ik pa trim nedēļām. Pārmaiņus šie abi bataljoni cīnījās pret vāciešiem, kur ienaidnieki apmētāja viens otru ar rokas granātām. Aizsargājot šo placdarmu, abi latviešu bataljoni zaudēja 167 karavīrus, tāpēc strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu. 1924. gada 27. jūlijā valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors bija Eižens Laube. Pēc Rīgas HES ūdenskrātuves uzpludināšanas pussala izveidojusies par salu.
2.pieturas punkts – Senču svētkalniņš ( 56°49'52.53"N, 24°24'8.78"E)
Jāņu kalns – Senču svētkalniņš – varoņu piemiņas vieta. Latviešu tautas likteņupes Daugavas krastā Daugmalē atrodas pakalns, ko tautā dēvē par Jāņu kalnu. Kalna apkārtnē norisinājušās daudzas vēsturiskas cīņas. I pasaules karā te izcīnītas niknas kaujas. 1937. g. meža dienās šai vietā iedēstītie piemiņas koki pauž par varonīgajiem cīnītājiem, kas, pildot savu karavīra augstāko pienākumu, nav žēlojuši dzīvību. Pakalna virsotnē piemiņas ozolu paēnā ir uzcelts akmens pamats jāņugunīm. 1994. g. uz šī pamata tika novietots Tālivalža Muzikanta veidotais piemineklis „Važu rāvējs”.
3.pieturas puntks – Daugmales pilskalns ( 56°49'51.69"N, 24°22'59.39"E)
Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m2 liels pilskalns, ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.
4. pieturas punkts – līcītis pie “Baltic banknote” ( 56°50'7.08"N, 24°20'29.87"E)
“Baltic banknote” vārdā nosauktajā līcītī Daugavas krastā, nekas neliecina par vērtspapīru drukāšanas uzņēmuma klātbūtni. Tikai izkāpjot krastā un virzoties šosejas virzienā, ir pamanāms militāra objekta cienīgs nožogojums, brīdinājuma zīmes, ka objekts tiek apsargāts, kā arī pakalniņš ar skaistu zaļu mauriņu, zem kura kā izrādās savu mājvietu ir atradis uzņēmums ar tik nopietnu nosaukumu. Kas zina, iespējams tieši šeit tiek ražotas kādas tālas valsts naudas zīmes vai cita veida vērtspapīri :) bet varbūt nekas no iepriekš minētā??
5. pieturas punkts – Rīgas HES aizsargvaļņa sākums ( 56°49'56.42"N, 24°19'54.25"E)
Rīgas HES nodota ekspluatācijā 1974. gadā, un tā ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām. Tajā ir uzstādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW. Rīgas HES uzbērumvaļņa sākums ir Līdztekus šiem faktiem jāmin arī tas, ka līdz ar Rīgas HES uzbūvēšanu tika
6. pieturas punkts – Maršruta beigas – izkāpšana trepes ( 56°49'23.19"N, 24°16'45.96"E)
Maršruta beigās attālums līdz tuvākajai transporta piebraukšanas vietai – apvedceļš (~300 metri) vai ceļš pie mājām Dzelmes (~150 metri) auto piebraukšana no Daugmales šosejas, pagrieziens uz Klaņģu kalnu.
2. Rīgas HES - Vadlauči
Maršruta karte PDF
Maršruta karte JPG
Maršruta koordinātes GPX formātā
Kopējais maršruta garums ir ~ 11,02 km, maršruts pieveicams ~ 3,5 stundās braucot ļoti mierīgā ātrumā un pa ceļam piestājot interesantākajos pieturas punktos.
Piebraukšana: braucot pa šoseju A7 pie Ķekavas baznīcas jānogriežas uz Dārznieku ielu un jabrauc līdz bijušā Ķekavas konservu ceha tornim pie kura iespējams atstāt auto un salīdzinoši viegli piekļūt Sausajai Daugavai.
Pieturas punkti:*
1.pieturas punkts – Ķekaviņas ieteka Sausajā Daugavā ( 56°49'54.95"N, 24°14'20.58"E)
Ķekaviņa (saukta arī par Ķekavu) ir Daugavas kreisā pieteka Baldones un Ķekavas novados. Upe sākas pie Ģediņkalna. Augštecē un vidustecē pārsvarā tek pa mežainu apvidu ar zemiem purvainiem krastiem. Lejtecē krasti augstāki. Ietek Sausajā Daugavā pie Ķekavas. Lejtecē Ķekaviņa ir laivojama palu laikā http://www.youtube.com/watch?v=qwoUordjvmk. Ķekavā pie Dambīša atklāta peldvieta, kur upes gultne ir iztīrīta un krasti iekārtoti atpūtas vietai.
2.pieturas punkts – Brasls Sausajā Daugavā ( 56°50'24.26"N, 24°13'55.98"E)
Sausā Daugava ir Daugavas kreisā sānteka, ko no pamatgultnes atdala Doles sala. Tā sākas pie Rīgas HES aizsprosta, pēc kura uzcelšanas attekas augšgals ir applūdināts. Ūdensteci nodrošina tikai nelielās pietekas Bērzene, Ķekaviņa un Titurga. Šajā vietā var novērot putnu koncentrācijas, jo upe ir sekla, ar smilšainu pamatu un vairākiem avotiem. Tā ir putnu apstāšanas vieta migrāciju laikā, laba ziemošanas vieta zivju gārņiem, ūdensputniem un bridējputniem. Daudzi ūdensputni izvēlas šo vietu ziemošanai, bet laivotājiem un putnu vērotājiem šī ir laba bridējputnu un pīļu barošanas vieta vasaras otrajā pusē – rudenī.
3.pieturas puntks – Dolesmuižas dolomītu atsegums ( 56°50'50.62"N, 24°13'40.77"E )
Citējot viedus avotus: “Tipisks augšdevona Daugavas svītas nogulumiezis. Ieža apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibi sarkani dolomīti un dolomītmerģeļi. Uz to izskalotās virsas 2,5 m biezumā gulstas Altovas slāņu kvarcītveida metasomātiskie dolomīti ar saskalotu gliemežu brahiopodu čaumalu lēcām. Kopējais augstums 12 m. Valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1977. gada.” Bet vienkāršam laivotājam interesants dabas pirmatnīguma atklājums, tepat netālu no civilizācijas.
4. pieturas punkts – Daugavas muzejs ( 56°50'56.41"N, 24°13'29.49"E )
Daugavas muzejs ir apmeklējuma vērts kaut vai tikai tāpēc, lai izbaudītu vienreizīgos skatus kas paveras no Doles salas parka pār Daugavu. Izkāpšana nav diez ko ērta, jo krast ir stāvs, taču tas nav neiespējami. Sīkāk par muzeju uzzināsiet šeit – www.daugavasmuzejs.lv
5. pieturas punkts – Baltsēklis ( 56°51'20.96"N, 24°13'5.53"E)
Baltsēklis neliela sala pie Doles salas Sausajā Daugavā. Baltsēkļa pļava ietilpst Doles salas dabas parka aizsargājamajā teritorijā.
6.pieturas punkts – Zivju “stacija” ( 56°53'3.97"N, 24°11'45.66"E)
Pēc napārbaudītas informācijas šajā vietā Padomju laikos bija plānots izveidot zivju audzētavu ar nolūku saglabāt zivju populāciju atbilstoši savvaļas apstākļiem, Rīgas HES būvniecības rezultātā radušos seku novēršanai. Taču zivju audzētavas vietā pēc tika uzbūvēts un novietots Daugavā pie Katlakalna īpašs katamarāna tipa kuģis “Nārsts”, kura uzdevums bija vimbas, kā arī taimiņa, nēģa u.c. zivju vaislinieku apzveja to tālākai transportēšanai uz Ogres upi dabiskajam nārstam. Tomēr izrādījās, ka vaislinieku nozvejas kuģis "Nārsts" ir savam uzdevumam nederīgs, zivju pārvešanas mēģinājumi uz Ogri bija neefektīvi. Bet kā liecinieks par šo faktu palicis vien šis pamestais infrastruktūras objekts, kas acīm redzot pildīja katamarāna piestātnes funkciju.
7.pieturas punkts – Glābšanas stacija ( 56°54'2.92"N, 24°10'31.18"E)
Kādreiz bijusi glābšanas stacija...
8. pieturas punkts – Maršruta beigas – Olektes ieteka Daugavā ( 56°54'16.96"N, 24° 9'46.70"E)
Jeb pareizāk būtu teikt, tas kas ir palicis no Olektes ietekas, jo šo upi var uzskatīt par piesārņotāko upi Ķekavas novadā. Tās piesārņojumu ar koagulantiem rada/ ir radījis SIA „Rīgas ūdens” dzeramā ūdens attīrīšanas stacija „Daugava”, attīrot iegūto virszemes ūdeni no Daugavas ūdenskrātuves. Vairākus gadus SIA „Rīgas ūdens” dzeramā ūdens sagatavošanas komplekss „Daugava” upē novada alumīnija koagulantu saturošus filtru skalošanas notekūdeņus, kā rezultātā Olektes gultnes vietā ir izveidojusies mālam līdzīga “zampa” pa kuru pastaigāties nav ieteicams :) kāja tajā pazudīs vismaz līdz celim. Diemžēl Olektes upes attīrīšanas darbi nav uzsākti... Maršruta beigās attālums līdz tuvākajai transporta piebraukšanas vietai – bijušais laivu kooperatīvs Daugava.
N.B.!!! Zema ūdens līmeņa gadījumā, laivošanu ieteicams beigt nedaudz pirms gala punkta, pretējā gadījumā var nākties brist pa Olektes gultni.
3. Daugava - Misas kanāls
Maršruta karte PDF
Maršruta karte JPG
Maršruta koordinātes GPX formātā
Kopējais maršruta garums ir ~ 6,7 km, maršruts pieveicams ~ 2,5 stundās braucot mierīgā ātrumā un pa ceļam piestājot interesantākajos pieturas punktos. Šis maršruts nav klasisks atpūtnieku maršruts, jo tājā ir daudz pārnesienu, laivas kustība dažbrīd ir apgrūtināta, jo vietām kanāls ir daļēji aizaudzis, taču ne neiespējama. Visticamāk šis maršršruts patiks izteiktiem dabas mīļiem, piedzīvojumu meklētājiem vai novadpētniecības entuziastiem.
Nedaudz iz vēstures: Daugavas – Misas kanāls ir savdabīgs mākslīgais ūdens objekts, kas savieno Daugavas un Lielupes upes baseinus. Kanāls ir izbūvēts Rīgas rajona Ķekavas pagasta teritorijā pēc institūta „Latgiproprom 1967.g.projekta un bija paredzēts ūdens pārsūknēšanai no Daugavas upes uz Misas upi, lai palielinātu Misas upes caurplūdumu mazūdens periodos un nodrošinātu ūdens ņemšanu Olaines ķīmiski – farmaceitiskās apvienības un Ķīmisko reaktīvu rūpnīcas vajadzībām. Pašlaik kanāls nedarbojas un pilda meliorācijas ūdeņu novadīšanas funkcijas un pamazām aizaug.
Piebraukšana: no Ķekavas puses braucot pa Gaismas ielu virzienā uz A5 apvedceļu, orientieris “Zanzibāra” iekāpšana vietā, kur ceļš šķērso kanālu. Auto iespējams atstāt pie “Zanzibāras”.
Pieturas punkti:*
1.pieturas punkts – Caurteka – Ziemeļu iela ( 56°48'59.34"N, 24°11'4.08"E)
No šīs vietas ietecams sākt laivošanu, jo šeit ir ērta piebraukšana.
2.pieturas punkts – Bebru aizsprosts (56°48'41.93"N, 24° 9'53.11"E)
Bebru aizsprosts ir viena no vietām kurai ar laivu pāri nevar tikt :)
3.pieturas punkts – Sūknīši (56°48'35.22"N, 24° 9'33.34"E )
Māju nosaukums atbilst kādreiz funkcionējošās sūkņu stacijas būtībai, kas nodrošināja ūdens caurteci Daugavas – Misas kanālā. Pati sūkņu stacija šobrīd ir pamesta un tās apkārtnē var atrast daudz savdabīgu vēstures “artefaktu”.
4. pieturas punkts – Caurteka (56°47'28.35"N, 24° 8'8.92"E )
Kārtējā caurteka. Kanāls vairs nav tik aizaudzis.
5. pieturas punkts – Caurteka Plakanciema ceļš (56°46'34.76"N, 24° 7'46.50"E)
Caurteka zem Plakanciema ceļa, joprojām gar kanālu plešas mežs.
6.pieturas punkts – Bijusī caurteka (56°46'16.19"N, 24° 7'53.01"E)
Šīs caurtekas vēsture nav zināma, taču acīm redzot te sen atpakaļ ir gājis pāri ceļš. Šobrīd caurteka ir līdz pusei pārrakta.
7. pieturas punkts – Maršruta beigas – Misa ( 56°54'16.96"N, 24° 9'46.70"E)
Šeit iespējams maršrutu beigt vai arī turpināt laivošanu pa Misas upi.
Maršruta beigās attālums līdz tuvākajai transporta piebraukšanas vietai – meža ceļš gar kanālu no A5 – Plakanciema grants ceļa (~250 m). No mājām “Sūknīši” gar kanālu iet meža ceļš (pēcāk pārtop grants ceļā) pa kuru iespējams pārvietoties ar automašīnu.
* Visi aprakstos minētie pieturas punkti ir atzīmēti ar Garmin Oregon 450 GPS ierīcī, tāpēc koordinātēm ir iespējamas nobīdes tās projicējot uz dāžādām publiski pieejamām kartēm internetā, vai citām GPS ierīcēm.